Tika ziņots, ka laboratorijas dzīvnieku barībai pievienotā ĢM kukurūza izraisīja milzīgu dzīvnieku mazuļu nāvi. Taču šie dati ļoti ātri tika noslēpti.
Ģenētiskā modifikācija (ĢM) ir gēnu mutēšana,dabas
kroplība, vai pareizāk būtu teikt – cilvēka apzināti vadīta dabas kropļošana. Tā
ir bīstamāka par indīgajiem ķīmiskajiem
savienojumiem, jo mutētie gēni nesadalās vidē, bet gan šūnas tos pieņem un tie
vairojas un mainās.
Šausminoši ir tas, ka liela daļa ģenētiski pārveidoto
organismu ir neauglīgi. Vai tiešām arī cilvēce vēlas zaudēt spēju vairoties, patērējot ĢM pārtiku? Gēnu ievadīšanā ar
audzēju veidojošo baktēriju plazmaīdu palīdzību, zinātnieki šīs plazmaīdas
atrada ne vien dzīvnieku šūnās, bet arī embrijos
un to pēcnācēju šūnās. («Regulācijas
loma gēnu aktivitātē un genoma evolūcija», V. A. Gvozdevs; 2004.).
