AUGSNE - AUGU KVALITĀTES ATSLĒGA

Kurš gan ikdienā, ja vien nav saistīts ar lauksaimniecību, aizdomājas par augsni... ? Taču nepiesārņota augsne ir vērtīgāka par zeltu! Kaut nedaudz par to uzzinot, iespējams gūt satriecošu pārsteigumu par augsnes lielo nozīmi.

Dabā viss ir harmonizēts - nokaltušie, bojā gājušie augi saplūst ar augsni, veidojot to. Zinātnieki konstatējuši, ka bojā gājušos augus apēd tikai konkrētas baktērijas un sēnes. Augi zina, kā piesaistīt tikai tos mikroorganismus, kuri nepieciešami. Neticami šķiet tas, ka dzīvie enzīmi augsnē spēj vienu ķīmisko elementu pārvērst citā, ja šādas izmaiņas dod labumu augiem.

Barības vielas, kuras augi saņem no augsnes ir neatsveramas. Tās tieši nosaka augu kvalitāti, kurus lietojam. Burtiski - mēs uzņemam minerālvielas no augsnes ar augu palīdzību. 

Bioloģiskajā lauksaimniecībā tiek baroti augsnes mikroorganismi, tradicionālajā lauksaimniecībā tiek baroti augi, ģenētisk modificēto organismu audzēšanā gan augi, gan augsne tiek indēti.

Kad ar ķimikāliju palīdzību pamazām augsnē tiek iznīcināti visi vērtīgie mikroorganismi, augsne iet bojā un pārvēršas putekļos. Šokējoši šķiet pētījumi par ASV, kur lielākā daļa lauksaimniecības augsnes satur mazāk nekā 2% organisko vielu un tas viss panākts pāris gadu laikā. Izmantojot ķimikālijas, nav iespējams bagātināt augsni, tā pakāpeniski zaudē savu kvalitāti, jo ķīmiskajā mēslojumā nav un nevar būt dzīvo enzīmu, kas veicina jebkuras uagsnes unikālo īpašību attīstību.

Augi ir daudz labāki lauksaimnieki nekā mēs. To pierāda pārsteidzoši pētījumi par dārzeņos esošajām minerālvielām. Bioloģiski audzētajos tomātos dzelzs daudzums 100g produkta sausnē ir 1938.0, bet tradicionāli audzētajos vien 1.0; spinātiem attiecīgi 1584.0 pret 49.0. Tās ir ļoti noderīgas zināšanas, īpaši ja jums ārsts konstatējis dzelzs deficītu un jūs ēdot veikalā pirktos spinātus cerat uzlabot savas asins analīzes. Tas pats attiecas uz kalcija, kālija, magnija u.c. minerālvielām un vitamīniem. 

Augsne, kurā aug augi ir tikpat svarīga mūsu veselībai, kā paši augi! 

ĢMO audzēšana augsni katastrofāli saindē!

Lasiet vairāk grāmatā "Zaļā dzīve" V.Butenko.

ĢMO UN BIOLOĢISKAIS KARŠ

Militārām vajadzībām visas pasaules lielvalstis tērē milzīgas naudas summas. Lai saglabātu varu, svarīgākais ir radīt jaudīgus vīrusu un bakteriālos ieročus, kas ir nesalīdzināmi iedarbīgāki par kodolarsenālu. Pasaule to visu klasificējot kā "valsts noslēpums", jau sen labaratorijās strādā pie militāriem mērķiem paredzētu ĢMO radīšanas.

Par "maigajām" metodēm sauc tādas, kas paredzētas lauksaimniecības ražas iznīcināšanai, lai kontrolētu kādas valsts pārtikas krājumus. Tie ir vīrusi, baktērijas vai ģm kukaiņi, kururs izkaisītu kā ķimikālijas no lidaparāta. Pēc informētu avotu ziņām, kukainis Diabrotica virgifera ir introducēts Eiropā un to izplatīva vēršas plašumā. Tādēļ Monsanto jua sen sāka eksperimentus ar ģm kukurūzu, kas ražotu insekticīdu pret šo kukaini.

Par "stingrajām" metodēm sauc augstas patogenitātes mikroorganismu radīšanu, kas, piemēram, dažu stundu laikā spētu inficēt lielas pilsētas iedzīvotājus ar Sibīrijas mēri, radītu AIDS, kas pieliptu kā iesnas u.c. ASV 2000.g. ieguldīja šajā jomā 230 milj. dolāru.

Avots: Ž.Ē.Seralini, ĢMO, as maina pasauli

DĀNIJĀ LOPKOPJI JAU ATSAKĀS NO ĢENĒTISKI MODIFICĒTAS LOPBARĪBAS

Ieejam veikalā, nopērkam gaļu un neaizdomājamies par savu un savu bērnu veselību. Gribētos ticēt, ka jā cilvēki būtu izglītotāki un vairāk zinātu par skarbo patiesību lopkopībā, tad gaļu ēstu daudz retāk un pieprasītu preci, kas nav ģmo inficēta.

Dāņu zemnieki jau aizvien biežāk sāk izmanto nemodificētu barību lopiem. Rezultātā – mazāk līķu un vairāk naudas zemniekiem. Cūkām vairs nesāp vēders, pārgāja caureja, nedzima kropli un nedživi sivēni un zemnieki krietni  ietaupīja.

Jau dažas dienas pēc tam, kad cūkkopis Ibs Borups Pēdersens bija nomainījis lopbarību pret tādu, kas nesatur ĢM soju un kukurūzu, strādnieks, kurš par pārmaiņām neko nezināja, vaicāja, vai saimnieks nav mainījis barību. Izrādās, strādnieks jau bija aizmirsis laikus, kad sivēni neslimotu ar caureju un katra diena nesāktos ar cīņu par viņu dzīvību. Pirmo reizi pa šiem gadiem sivēniem nevajadzēja injicēt antibiotikas! 

Zemnieks Sigurds Kristensens, kurš audzē govis, konstatējis, ka agrāk, kad spēkbarībai nepievienoja ĢM soju, govis bija veselīgas un nobeidzās reti, toties vēlāk mirstība pamazām palielinājusies. Pērn aizgāja bojā 10% ganāmpulka, un zemnieks nolēma atgriezties pie barības, kas nesatur ĢM.

Katru gadu ES valstis iepērk aptuveni 30 miljonus tonnu ĢM sojas. Un, lai gan ES ir savākts daudz pierādījumu par tās ietekmi uz lopu un cilvēku veselību, tie nav zinātniski apkopoti un visi izliekas, ka šīs problēmas NAV! Arī Latvijā, atrodas apmāti vai korumpēti augsta ranga ierēdņi un zinātnieki, kas muld, ka ģenētiski modificēti organismi un pārtika, kas tādus satur, ir atzīti kā droši. Taču acīm redzamas lauksaimniecības dzīvnieku kroplības parādījās jau 1997. gadā! 

Jāvaicā, vai Latvijas zemniekiem, kopš tie izmanto 100% ģenētiski modificētu soju lopbarībā, nekad nav bijušas problēmas ar lopu veselību? Droši vien ir gan, tikai neviens nekad nevēlas par TO runāt publiski, jo valda skarba konkurence, un kurš tad grib būt tas trakais, kurš liks pircējam aizdomāties par to, ko tad viņi īsti ēd. 

Tādēļ pagaidām labāk ēst mazāk, bet darīt visu, lai bērni dzimtu veseli. Tas noteikti būs lētāk! Pienāks laiks, kad cilvēki arī pie mums aizdomāsies par to, kā tiek audzēti lopi, un, pat ja viņiem būs pilnīgi vienalga, kā jūtas cūkas, tas, ka cilvēkbērni aizvien biežāk dzimst kropli un neveseli, diez vai kādu atstās vienaldzīgu.

Ar ĢMO lopbarību barotas cūkas

Avots: materiālu sagatavoja Vides Vēstis,iedvesmojoties no GM-Free Cymru (Velsa)

IETAUPI NĀKOTNEI

Galvenais vidusmēra Latvijas iedzīvotāja arguments, kādēļ neizvēlēties veselīgos bioloģiskos produktus, neskatoties uz kvalitāti un to, kas lācītim vēderā un skanēt vienīgi cenas un akcijas preces lielveikalu plauktos, ir „maciņa biezums”, jo tie, protams, būs salīdzinoši dārgāki, bet... ...patiesībā, nesekojot līdzi tam, ko ikdienā lietojat, ieekonomēt tāpat nesanāks. Tas ir tikai īslaicīgs pašapmāns. Ieekonomētie centi un eiro šodien pērkot „slikto” pārtiku var jau tuvākajā nākotnē prasīt izdevumus par medikamentiem un rēķinus ārstniecības iestādēm. Mēs esam tas ko mēs ēdam! Ja esat kaut nedaudz izglītojušies „indīgās” pārtikas jomā par hebricīdiem, pesticīdiem, ģenētiski modificētiem produktiem un pārējām indēm, kuras pievieno pārtikai, tad katrs papildus samaksātais cents liekas vairāk nekā ieguldījums un arī ietaupījums nākotnei.

Ja runa ir par sliktu, bet lētu degvielu, savā mašīnā mēs to nelejam, jo zinām, ka slikta degviela var sabojāt dzinēju un rezultātā maksāsim vairāk par remontu un „čakarēsimies” ar problēmām... kādēļ gan tāpat neuztveram paši savus „dzinējus”, kurus turklāt nav iespējams nopirkt jaunus?

Turklāt katrs tavs iztērētais cents ir kā balsojums - tu vai nu atbalsti milzīgās kompānijas, kuras ražo indīgu pārtiku pat zīdainīšiem, dodot ieguldījumu tajā, ka šāda pārtika aizvien vairāk pārpludina veikalu plauktus vai nu parādi savu attieksmi veidojot pieprasījumu pēc pārtikas, kas sniedz tev un tavai ģimenei veselību... Jo lielāks būs pieprasījums pēc "labā", jo lielāks būs  tā piedāvājums, jo tas kļūs pieejamāks un lētāks.

Vienīgā pilnīgi drošā iespēja, kā izvairīties no ĢMO pārtikā, ir izvēloties bioloģiskās lauksaimniecības ceļā ražotos produktus. ES un Latvijā ir strikti noteikumi, kas bioloģiskās produkcijas ražotājam jāizpilda, lai iegūtu sertifikātu. Produktam ir jābūt augušam dabiskos apstākļos, iegūtam saimniekojot ar dabiskām metodēm: nelietojot ķimikālijas, pesticīdus, antibiotikas, noteiktā attālumā no kaitīgās vides un saimniecībām, kas nav bioloģiskās. Ģenētiski modificēti organismi ekopārtikā nav pieļaujami! Bioloģskās lauksaimniecības pamatā ir veselīga, dabīga augsne, kas spēj pretoties kaitēkļiem un slimībām. Arī galaprodukta pārstrādē nav ļauts izmantot mākslīgos aromatizētājus, garšas pastiprinātājus u.c. indes. P.S. Marķējumā drīkst lietot norādi Bioloģiskā lauksaimniecība, ja vismaz 95% no produkta lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļām ir ražoti atbilstoši bioloģiskās ražošanas nosacījumiem.

Nedaudz smieklīgi jau gan šķiet, ja padomā, ka tikai dažus gadu desmitus atpakaļ teju viss Latvijā saaudzētais varēja tikt saukts par bioloģisko, bet tagad šķiet teju ekskluzīvs un par nožēlu brīžiem neracionāli sadārdzināts. Tai pat laikā šķiet saprotams, kādēļ pretdabiski piecas reizes ātrāk izaudzētā vista ir arī piecas reizes dārgāka un diemžēl arī visas desmit reizes neveselīgāka uzturā. Tai pat laikā, piemēram, stipri viduvējās kvalitātes "Optima līnija" auzu pārslas maksā tikpat cik bioloģiskajā z/s "Eicēni" iegūtās un tādu piemēru, kad cena vairs nav banāls attaisnojums ir daudz. Cilvēkiem gluži vienkāršāk ērtāk ir paķert kaut ko no krāsinajos papīrīšos safasētā. Tādēļ arī ik viens no mums ir līdzatbildīgs par situāciju, kuru veidojam.

Ja izmaksas par kaitējumu dabai būtu iekļautas industriālo produktu ražošanā, tie būtu dārgāki par bioloģiskajiem. Mūsdinu cilvēks apēdot ikdienā visu to neveselīgo pārtiku, tik un tā nespēj uzņemt nepieciešamās uzturvielas, minerālvielas un vitamīnus, tādēļ tiek ēsts aiz vien vairāk un vairāk. Ražotāju labklājību vairo mūsu iekāre pēc "čaukstošo papīrīšu produktiem", izputina mūsu zemniekus un padara slimus mūs pašus. Taču aizvien vairāk cilvēki aizdomājas par to, kas ir veselīgi un izvēlas ēst mazāk, bet kvalitatīvāku ēdienu, būt veselaķiem un laimīgākiem.

Pārsvarā ekoloģisku pārtiku izvēloties patērētāji, kas dzīvo veselīgu dzīves veidu, parasti viņi  ir vecāki par 35 gadiem un viņiem ir bērni, kas ir būtisks motīvs. Lai arī ekoloģiskā produkcija ir salīdzinoši dārgāka, kā apstiprina "Slow food" - tās patēriņš ik gadu pieaug par 15%. Pieprasījums pierāda patērētāju domāšanas maiņu. Kā liecina „Rīgas Dzirnavnieks” aptaujas rezultāti, vairākumam Latvijas iedzīvotāju ir svarīgi uzturā lietot bioloģisko pārtiku. Visvairāk cilvēku ēd bioloģiskos dārzeņus un augļus, 35% respondentu ēd bioloģiski tīro gaļu, 33% uzturā lieto bioloģiskos graudaugu produktus. Lielākā daļa iedzīvotāju bioloģiskos produktus iegādājas tirgū, tikai 16% – lielveikalos. Interesanti, ka 38% uzskata – viņi vairāk pirktu bioloģisko pārtiku, ja tā būtu plašāk pieejama lielveikalos un tiktu skaidrots tās nozīmīgums veselībai. 

Patreiz Latvijas zeme nav neatgriezeniski saindēta! Latvijai kā valstij, attīstot bioloģisko lauksaimniecību un saglabājot savas valsts teritoriju brīvu no ĢMO audzēšanas, ir lielas perspektīvas nākotnē, pat kļūstot par dabīgu produktu ražošanas līderi pasaulē, ņemot vērā, ka pieprasījums pēc bioloģiskās produkcijas pasaulē aizvien pieaug un cilvēki aizvien vairāk atsakās no ĢMO savā uzturā.

Latvijā ražotus, bioloģiski sertificētus produktus marķē ar "Latvijas Ekoprodukts" zīmi.

SADAĻĀ "GMO BRĪVS" VAIRĀK PAR TO, KO ĒST UN KO NU NEĒST...