IETAUPI NĀKOTNEI

Galvenais vidusmēra Latvijas iedzīvotāja arguments, kādēļ neizvēlēties veselīgos bioloģiskos produktus, neskatoties uz kvalitāti un to, kas lācītim vēderā un skanēt vienīgi cenas un akcijas preces lielveikalu plauktos, ir „maciņa biezums”, jo tie, protams, būs salīdzinoši dārgāki, bet... ...patiesībā, nesekojot līdzi tam, ko ikdienā lietojat, ieekonomēt tāpat nesanāks. Tas ir tikai īslaicīgs pašapmāns. Ieekonomētie centi un eiro šodien pērkot „slikto” pārtiku var jau tuvākajā nākotnē prasīt izdevumus par medikamentiem un rēķinus ārstniecības iestādēm. Mēs esam tas ko mēs ēdam! Ja esat kaut nedaudz izglītojušies „indīgās” pārtikas jomā par hebricīdiem, pesticīdiem, ģenētiski modificētiem produktiem un pārējām indēm, kuras pievieno pārtikai, tad katrs papildus samaksātais cents liekas vairāk nekā ieguldījums un arī ietaupījums nākotnei.

Ja runa ir par sliktu, bet lētu degvielu, savā mašīnā mēs to nelejam, jo zinām, ka slikta degviela var sabojāt dzinēju un rezultātā maksāsim vairāk par remontu un „čakarēsimies” ar problēmām... kādēļ gan tāpat neuztveram paši savus „dzinējus”, kurus turklāt nav iespējams nopirkt jaunus?

Turklāt katrs tavs iztērētais cents ir kā balsojums - tu vai nu atbalsti milzīgās kompānijas, kuras ražo indīgu pārtiku pat zīdainīšiem, dodot ieguldījumu tajā, ka šāda pārtika aizvien vairāk pārpludina veikalu plauktus vai nu parādi savu attieksmi veidojot pieprasījumu pēc pārtikas, kas sniedz tev un tavai ģimenei veselību... Jo lielāks būs pieprasījums pēc "labā", jo lielāks būs  tā piedāvājums, jo tas kļūs pieejamāks un lētāks.

Vienīgā pilnīgi drošā iespēja, kā izvairīties no ĢMO pārtikā, ir izvēloties bioloģiskās lauksaimniecības ceļā ražotos produktus. ES un Latvijā ir strikti noteikumi, kas bioloģiskās produkcijas ražotājam jāizpilda, lai iegūtu sertifikātu. Produktam ir jābūt augušam dabiskos apstākļos, iegūtam saimniekojot ar dabiskām metodēm: nelietojot ķimikālijas, pesticīdus, antibiotikas, noteiktā attālumā no kaitīgās vides un saimniecībām, kas nav bioloģiskās. Ģenētiski modificēti organismi ekopārtikā nav pieļaujami! Bioloģskās lauksaimniecības pamatā ir veselīga, dabīga augsne, kas spēj pretoties kaitēkļiem un slimībām. Arī galaprodukta pārstrādē nav ļauts izmantot mākslīgos aromatizētājus, garšas pastiprinātājus u.c. indes. P.S. Marķējumā drīkst lietot norādi Bioloģiskā lauksaimniecība, ja vismaz 95% no produkta lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļām ir ražoti atbilstoši bioloģiskās ražošanas nosacījumiem.

Nedaudz smieklīgi jau gan šķiet, ja padomā, ka tikai dažus gadu desmitus atpakaļ teju viss Latvijā saaudzētais varēja tikt saukts par bioloģisko, bet tagad šķiet teju ekskluzīvs un par nožēlu brīžiem neracionāli sadārdzināts. Tai pat laikā šķiet saprotams, kādēļ pretdabiski piecas reizes ātrāk izaudzētā vista ir arī piecas reizes dārgāka un diemžēl arī visas desmit reizes neveselīgāka uzturā. Tai pat laikā, piemēram, stipri viduvējās kvalitātes "Optima līnija" auzu pārslas maksā tikpat cik bioloģiskajā z/s "Eicēni" iegūtās un tādu piemēru, kad cena vairs nav banāls attaisnojums ir daudz. Cilvēkiem gluži vienkāršāk ērtāk ir paķert kaut ko no krāsinajos papīrīšos safasētā. Tādēļ arī ik viens no mums ir līdzatbildīgs par situāciju, kuru veidojam.

Ja izmaksas par kaitējumu dabai būtu iekļautas industriālo produktu ražošanā, tie būtu dārgāki par bioloģiskajiem. Mūsdinu cilvēks apēdot ikdienā visu to neveselīgo pārtiku, tik un tā nespēj uzņemt nepieciešamās uzturvielas, minerālvielas un vitamīnus, tādēļ tiek ēsts aiz vien vairāk un vairāk. Ražotāju labklājību vairo mūsu iekāre pēc "čaukstošo papīrīšu produktiem", izputina mūsu zemniekus un padara slimus mūs pašus. Taču aizvien vairāk cilvēki aizdomājas par to, kas ir veselīgi un izvēlas ēst mazāk, bet kvalitatīvāku ēdienu, būt veselaķiem un laimīgākiem.

Pārsvarā ekoloģisku pārtiku izvēloties patērētāji, kas dzīvo veselīgu dzīves veidu, parasti viņi  ir vecāki par 35 gadiem un viņiem ir bērni, kas ir būtisks motīvs. Lai arī ekoloģiskā produkcija ir salīdzinoši dārgāka, kā apstiprina "Slow food" - tās patēriņš ik gadu pieaug par 15%. Pieprasījums pierāda patērētāju domāšanas maiņu. Kā liecina „Rīgas Dzirnavnieks” aptaujas rezultāti, vairākumam Latvijas iedzīvotāju ir svarīgi uzturā lietot bioloģisko pārtiku. Visvairāk cilvēku ēd bioloģiskos dārzeņus un augļus, 35% respondentu ēd bioloģiski tīro gaļu, 33% uzturā lieto bioloģiskos graudaugu produktus. Lielākā daļa iedzīvotāju bioloģiskos produktus iegādājas tirgū, tikai 16% – lielveikalos. Interesanti, ka 38% uzskata – viņi vairāk pirktu bioloģisko pārtiku, ja tā būtu plašāk pieejama lielveikalos un tiktu skaidrots tās nozīmīgums veselībai. 

Patreiz Latvijas zeme nav neatgriezeniski saindēta! Latvijai kā valstij, attīstot bioloģisko lauksaimniecību un saglabājot savas valsts teritoriju brīvu no ĢMO audzēšanas, ir lielas perspektīvas nākotnē, pat kļūstot par dabīgu produktu ražošanas līderi pasaulē, ņemot vērā, ka pieprasījums pēc bioloģiskās produkcijas pasaulē aizvien pieaug un cilvēki aizvien vairāk atsakās no ĢMO savā uzturā.

Latvijā ražotus, bioloģiski sertificētus produktus marķē ar "Latvijas Ekoprodukts" zīmi.

SADAĻĀ "GMO BRĪVS" VAIRĀK PAR TO, KO ĒST UN KO NU NEĒST...